Ilūzijas

Braucot miglas apstākļos vadītājam jāievēro, ka objekti šķiet lielākā attālumā nekā tie ir īstenībā. Tas palielina sadursmes bīstamību.

Nepietiekamas redzamības apstākļos vadītājam ir jāparedz, ka pretimbraucošo transporta līdzekļu ātrums šķiet mazāks, nekā īstenībā. Tas jāņem vērā, ja vadītājs plāno veikt apdzīšanas vai apsteigšanas manevru.

Automobiļi, kas krāsoti košās krāsās (sarkana, oranža, dzeltena) ir redzamāki un rada ilūziju,ka tie brauc ātrāk (īstenībā tie brauc “tā kā brauc”). Savukārt automobiļi, kas krāsoti tumšās krāsās (pelēks, tumši zils, melns) rada ilūziju, ka tie virzās lēnāk, nekā īstenībā. Tas palielina risku, ka šo auto reālais ātrums netiek pienācīgi novērtēts.

Arī pretim braucoši lielgabarīta automobiļi (autobusi, fūras, kravinieki) rada iespaidu, ka tie brauc ar lielāku ātrumu, nekā patiesībā.

Avots: TVNET

Ilgstoši braucot ar lielu nemainīgu ātrumu transporta līdzekļa vadītājs pierod pie šāda ātruma un viņam šķiet, ka viņš brauc ar mazāku ātrumu ne kā patiesībā. Tas rada nepieciešamību sekot regulāri braukšanas ātrumam, skatoties spidometrā.

Usprāga “balons”:

Plīstot priekšējai riepai transporta līdzeklis maina braukšanas trajektoriju. Papildus strauji bremzējot ar darba vai rokas bremzi transporta līdzekļa stabilitāte pasliktināsies, tāpēc vadītājam nepieciešams apturēt transporta līdzekli, laideni samazinot braukšanas ātrumu un cenšoties saglabāt taisnvirziena kustību.

Avots: Motorsport-total

Apstāšanās ceļa garums:

Apstāšanās ceļš (Sapst.) ir ceļa posms, ko nobrauc transporta līdzeklis no brīža, kad vadītājs ir pamanījis šķērsli, līdz brīdim, kad transporta līdzeklis ir pilnīgi apturēts. Tas ir atkarīgs no vadītāja reakcijas laika. Vadītāja reakcijas laiks ietekmē transportlīdzekļa kopējo apstāšanās ceļa garumu. Pieredzējuša autovadītāja reakcijas laiks ir aptuveni 1 sekunde, kuras laikā auto nobrauc 15 metrus, ja auto ātrums pilsētas apstākļos bija 50 km/stundā. Šis attālums veido pirmo posmu, vadītāja reakcijas laikā nobraukto attālumu.

Apstāšanās ceļa garums ir ceļa posmu summa, kuru automobilis nobrauc vadītāja reakcijas laikā, bremžu piedziņas iedarbošanās laikā un no bremžu iedarbošanās sākuma līdz apstāšanās brīdim (bremzēšanas ceļš). Pirmā un otrā ceļa posma garums ir tieši atkarīgs no automobiļa braukšanas ātruma,- jo lielāks ātrums, jo grūtāk būs apturēt automobili.

Transporta līdzekļa vadītājam jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai redzamība braukšanas virzienā vienmēr būtu lielāka par apstāšanās ceļa garumu: Sredz. > Sapst.

Ja transporta līdzekļa vadītājs būs izvēlējies tādu braukšanas ātrumu ar kuru nodrošina tikai bremzēšanas ceļa posmu, tad uz ceļa var rasties šķērslis vai kāda bīstama situācija un sliktas redzamības dēļ viņš nevarēs izvairīties no sadursmes vai ceļu satiksmes negadījuma, jo šādā situācijā nebūs ierēķināts vadītāja reakcijas laiks un bremžu pievada iedarbības laiks.

Bremzēšanas ceļa garums:

Bremzēšanas ceļš ir ceļa posms, ko automobilis nobrauc no brīža, kad vadītājs sāk spiest bremzes pedāli līdz pilnīgai automobiļa apturēšanai. Bremzēšanas ceļā neietilpst vadītāja reakcijas laiks un laiks, kad nostrādā bremžu pievads.

Vadītājam ir jāatceras, ka bremzēšanas ceļa garums aritmētiski progresē. Palielinoties braukšanas ātrumam divas reizes, bremzēšanas ceļš palielināsies četras reizes: V x 2 = Sbremz. x 4

Jo garāks ir bremzēšanās ceļa posms, jo mazāks ir saķeres koeficents, tas ir atkarīgs no riepu un ceļa virsmas saķeres, ceļa virsmas seguma, metroloģiskiem apstākļiem. Jo efektīvākas ir automobiļa bremzes, jo mazāks ir bremzēšanas ceļa garums.

Uz mitra bruģa seguma riepu saķeres spēks ir ierobežots. Sānslīdi var radīt, bremzējot tā, ka riteņi bloķējas. Vairākkārtīgi laideni bremzējot, neizslēdzot sajūgu, rodas iespēja samazināt riteņu bloķēšanos un  nodrošināt vienādu bremzēšanas spēku aizmugurējos labā un kreisā sāna riteņos.

Nobloķētu riteņu riepas slīd pa ceļa virsmu, līdz ar to saķere ar ceļa virsmu samazinās un bremzēšanas ceļa garums palielinās.

Bruģēta ceļa segums ar mitru virsmu ir vairāk slidens nekā asfaltbetona segums, tāpēc riteņu bloķēšanās bremzēšanas gadījumā ir vairāk iespējama uz bruģēta seguma.

Riepu saķere ar ceļa virsmu pasliktinās, riepu protektoram nodilstot. Bremzēšanas ceļa garums būtiski palielinās automobilim ar nodilušu riepu protektoru, it īpaši uz ceļa ar slidenu virsmu. Braukšana tad kļūst ārkārtīgi riskanta un bīstama.

Bremzēšanās ceļš palielināsies arī stāvā lejupceļā, jo autiņam nākas pārvarēt masas inerces spēku un slīdes spēku.

Nenostiprināta nomale:

Uzbraucot ar labās puses riteņiem uz nenostiprinātas (mitras) nomales, tas rada sānslīdes bīstamību, jo saķere ar ceļa virsmu ir dažāda labās un kreisās puses riepām. Samazinam braukšanas ātrumu, atlaižot gāzes pedāli, un, laideni vadam automobili atpakaļ uz brauktuves. Bremzēšana šādā situācijā var radīt automobiļa sānslīdi.

Sānslīde:

 Automobiļa sānslīdes gadījumā vadītājam ir jāpārtrauc tā darbība, kas to izraisīja (pārāk asa darbība ar vadības ierīcēm var būt par cēloni sānslīdei).

Avots: Valmieras Ziņas

Aizmugurējā pievada automobilim sānslīdi var radīt, strauji bremzējot, ar lielāku paātrinājumu un zemāku pārnesumu. Šādās situācijās ir jāpārtrauc darbība, kas radījusi sānslīdi – bremzēšana, paātrinājums, vienlaicīgi griežot stūres ratu sānslīdes virzienā, negaidot pilnīgas sānslīdes beigas. Pēs tam jāgriež stūres rats uz pretējo pusi, lai iztaisnotu auto kustību uz ceļa.

Atšķirībā no priekšējās piedziņas automobiļiem, aizmugurējās ass sānslīde pakaļējās piedziņas automobiļiem var rasties ne tikai bremzējot, bet arī palielinoties ātrumam pagrieziena laikā, jo vadošo aizmugurējo riteņu saķere tiek izmantota automobiļa vilcējspēka realizācijai.

Ceļa slidenos posmos transportlīdzekļa sānslīde var rasties straujas braukšanas virziena maiņas gadījumā (ceļa līkumā), jo tas notiek centrbēdzes spēka ietekmē. Braucot ceļa līkumā, ātrumu samazinam un pagrieziena rādiusu palielinam.

Automobīļa aizmugurējās ass sānslīde bremzēšanas brīdī taisnos ceļa posmos var rasties dažādas nozīmes bremzēšanas spēku ietekmē aizmugurējā tilta riteņu atšķirīgā protektora vai bremžu kluču nodiluma dēļ.

Inerces spēks, kas rodas automobiļa bremzēšanas, brīdī palielina slodzi un saķeri ar ceļa virsmu  priekšējiem riteņiem, un, attiecīgi, samazina to aizmugurējiem riteņiem. Tāpēc automobilim braucot taisnā virzienā bremzēšanas brīdī sānslīdei visbiežāk ir pakļauti aizmugurējie riteņi.

Automobīļa aizmugurējā tilta sānslīde, braucot taisnā virzienā, un, bremzējot, var rasties aizmugurējo riteņu bloķēšanas dēļ. Šajā gadījumā pirmkārt ir nepieciešams novērst iemeslu, kas izraisa sānslīdi, tas ir pārtraukt bremzēšanas procesu. Pēc tam, pagriežot stūres ratu sānslīdes virzienā, jācenšas izlīdzināt automobiļa kustības trajektoriju.

Ceļa līkums:

Braucot ceļa līkumā uz automobili darbojas centrbēdzes spēks. Šis spēks var samazināt automobiļa stabilitāti radot sānslīdi vai apgāzt automobili.

Avots: Valmieras Ziņas

Aizmugurējās piedziņas aizmugurēja tilta sānslīde var rasties, braucot ceļa līkumā ar attiecīgi lielu ātrumu, centrbēdzes spēka iedarbības dēļ. Sānslīdes pārtraukšanai ir nepieciešams vienmērīgi, lēni  atlaist gāzes pedāli, neizraisot strauju bremzēšanu ar dzinēju, un, vienlaicīgi pagriezt stūres ratu sānslīdes virzienā, novēršot ar to centrbēdzes spēka iedarbību, kas izraisa sānslīdi.

Priekšējās piedziņas aizmugurēja tilta sānslīde visbiežāk var rasties, braucot ceļa līkumā, bremzēšanas rezultātā, centrbēdzes spēka iedarbības dēļ. Sānslīdes pārtraukšanai vadītājam, pirmkārt, ir jānovērš iemesls, kas izraisa sānslīdi, tas ir, jāpārtrauc bremzēšana. Pēc tam, griežot stūres ratu sānslīdes virzienā, uzmanīgi jāpalielina braukšanas ātrumu, laideni nospiežot gāzes pedāli, kas vecinās ātrāku centrbēdzes spēka iedarbības novēršanu.

Uzsākot braukšanu ar aizmugurējās piedziņas automobīli uz apledojuša ceļa posma, strauja sajūga pedāļa atlaišana vai strauja uzspiešana uz gazes, pedāļa var izraisīt vadošo riteņu izslīdi un to sānslīdi.

Krava un smaguma centrs:

Transporta līdzekļa aizmugurē novietojot smagu kravu mainās automobiļa smaguma centrs, tas nobīdās  aizmugurējās ass virzienā, līdz ar to automobiļa priekšējām riepām samazinās saķere ar ceļa virsmu.

Novietojot smagu kravu uz automobiļa jumta bagāžnieka, automobiļa smaguma centrs pavirzās uz augšu, līdz ar to, iedarbojoties centrbēdzes spēkam ceļa pagriezienā, automobilis var zaudēt stabilitāti un apgāzties.

Jo zemāk atrodas transporta līdzekļa smaguma centrs, jo noturīgāks ir transportlīdzeklis braucot pagriezienos. Jo augstāk atrodas transporta līdzekļa smaguma centrs, jo lielāka iespēja apgāzties. Transporta līdzekļa stabilitāte samazināsies, ja vedamā krava ir novietota uz transporta līdzekļa jumtas bagāžnieka.

Transporta līdzekļa aizmugurējā bagāžas nodalījumā, novietojot smagu kravu, mainās automobiļa smaguma centrs. Tas nobīdās  aizmugurējās ass virzienā, līdz ar to automobiļa priekšējiem riteņiem samazinās saķere ar ceļa virsmu, kas rada grūtības automobiļa vadīšanai. Arī tuvo gaismu lukturu gaismas staru kūlis palielinās, kā rezultātā naktī var apžilbināt pretimbraucošā transporta līdzekļa vadītāju.

Auto vadīšana atkalā uz ledus:

Strauji nemainot braukšanas ātrumu, un, nemainot braukšanas virzienu, jāšķērso nelielais apledojušais ceļa posms. Izvairāmies no bremzēšanas, kas var radīt automobiļa sānslīdi.

Riepu saķere uz vājāka ceļa seguma:

Transporta līdzekļa vadītājam, braucot pa dubļainu, ceļu pasliktinās riepu saķere ar ceļa virsmu. Garām braucošie un vienā virzienā braucošie transporta līdzekļi ar dubļiem apšļaksta automobiļa logus un ārējos atpakaļskata spoguļus, ierobežojot redzamību.Tāpēc šādā situācijā ir nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu, palielināt distanci un intervālu.

Lietus, kas sācies pēc ilgstoša sausuma perioda,veido īpaši slidenu ceļa virsmu, jo ir sakrājušies putekļi, eļļa, gumijas daļiņas u.tml. Samirkstot tās rada ziepju pastas efektu, tāpēc vadītājam ir jābūt īpaši piesardzīgam.

Gaismas lukturi miglā:

Biezā miglā braucot, tālās gaismas lukturi atdursies pret miglu kā ūdens pilieniem, un, tas radīs apžilbinošu efektu uz vadītāju un pasliktinās redzamību braukšanas virzienā. Tāpēc labāk ieslēgt miglas lukturus vai arī turpināt braukt ar tuvās gaismas lukturiem. Tomēr tuvās gaismas lukturi nodrošina tikai ierobežotu ceļa redzamību (ne vairāk par 50 m). Apstāšanās ceļa garums braucot ar 90km/h ir, aptuveni, 90–100 m, tas nozīmē, ka miglā braukt ar 90km/h ir bīstami, jo apstāšanās ceļa garums krietni pārsniedz redzamību braukšanas virzienā.

Braucot biezā miglā vadītājam ir jāņem vērā, ka attālums līdz objektam šķietami ir lielāks un pretīm braucošā automobīļa ātrums sķietami mazāks, nekā ir patiesībā, tāpēc iebraucot biezā miglā ir jāsamazina braukšanas ātrums.

Spiediens riepās:

Nedaudz samazinot spiedienu riepās, ne kā tas ir parasti, tas palielina saķeri starp riepām un ceļa virsmu. To ir ieteicams darīt transporta līdzekļa vadītājam, kurš taisās braukt pa apledojušu ceļu.

Pārcensties ar spiediena samazināšanu nevajadzētu, jo ievērojamas gaisa spiediena pazemināšanas gadījumā vienā no automobiļa aizmugurējām riepām rodas un ir saklausāma riteņa klaudze pa ceļa virsmu. Līdz ar to rodas automobiļa aizmugurējās daļas šķērsa nestabilitāte (automobilis „peld”).

Bremzēšana ar “motoru”:

Lai efektīvi bremzētu ar motoru, ir jāizvēlas zemāks pārnesums. Tāpēc stāvā lejupceļā ir jāieslēdz zemāks pārnesums.

Uz bruģa saķeres spēks riepām ar ceļa segumu ir mazāks ne kā uz asfalta seguma. Mitrs bruģa segums ir slidens, līdz ar to pakaļējā pievada automobilim stabilitāte samazinās bremzējot vai uzsākot braukšanu. Bremzējot ar motoru, atlaižot akseleratora pedāli, neizslēdzot sajūga pedāli, nodrošinam vienādu bremzēšanas spēku pakaļējās piedziņas automobiļa labās un kreisās puses riteņiem, kas palielina tāda automobiļa stabilitāti.

Braucot straujos un ilgstošos kritumos ir nepieciešams izmantot bremzēšanu ar dzinēju, tādēļ šajos posmos pārnesumam jābūt ieslēgtam. Nedrīkst “ripināt” auto ar ieslēgtu neitrālo, jo tad ilgstoša automobiļa piebremzēšana ar darba bremzēm var novest pie bremžu mehānisma pārkaršanas un tas var atteikties darboties.

Akvaplanēšana:

Redzamība pasliktinās stipra lietus laikā. Uz ceļa veidojas vairāku cm ūdens kārta. Riepas zaudē saķeri ar ceļa virsmu un nespēj laicīgi izspiest ūdeni no ceļa kontaktlaukuma, ja automobilis brauc ar pārāk lielu ātrumu. Tad automobilis kļūst nevadāms. Vadītājam jāsamazina ātrums, atlaižot gāzes pedāli. Nekādā gadījumā nedrīkst bremzēt vai mēģināt mainīt braukšanas virzienu, jo akvaplanēšanas laikā automobilis neklausa ne stūrei, ne bremzēm (auto “peld kā laiva”)

Šī parādība tiek saukta par akvaplanēšanu un visbiežāk tas notiek ar priekšējiem riteņiem.

Bremžu atjaunošana “pēc dušas”:

Automobiļa mazgāšanas laikā tā bremzēšanas sistēmas darba elementi (bremžu uzlikas, diski, bremžu trumuļi) tiek samitrināti un tos vajag izžāvēt, braukšanas sākumā lēni, blīvi nospiežot bremžu pedāli. Tas ātri atjaunos darba bremžu sistēmas efektivitāti.

Sānvējš:

Braucot atklātā vietā vadītājs pielāgojas pastāvīgai sānvēja darbībai, notur izvēlēto automobiļa kustības trajektoriju. Izbraucot no meža  atklātā vietā vadītājam jāsagatavojas iespējamajai automobiļa novirzei no ieturētās trajektorijas sānvēja negaidītas iedarbības dēļ.

Avots: Ceļu Aprīkojums

Kustības uzsākšana augšupceļā:

Lai izvairītos no automobiļa noslīdēšanas vai dzinēja noslāpšanās pacēlumā, stāvbremzi ir nepieciešams atlaist vienlaicīgi ar braukšanas sākumu.

Avots: Pixabay

Ātrums un redzes lenķis:

Palielinoties braukšanas ātrumam, vadītājs ir spiests novērtēt situāciju un koncentrēt uzmanību uz ceļa lielākā attālumā braukšanas virzienā. Līdz ar to kopējais uzmanības koncentrācijas laukums samazinās un redzes leņķis sašaurinās.

ABS:

Automobilī, kas ir aprīkots ar antibloķēšanas sistēmu (ABS), nav iespējama riteņu bloķēšana (slīde) bremzēšanas brīdī, kas, protams, palielina kopējo bremzēšanas ceļa garumu, toties veicina automobīļa stabilitātes un vadāmības saglabāšanos taisnos ceļa posmos.

Apdzīšanas risks:

Ja transporta līdzekļa vadītājs ir uzsācis apdzīšanu, un, negaidīti ir parādījies pretimbraucošs transporta līdzeklis, tad vadītājam ir jāsamazina braukšanas ātrums un jāatgriežas iepriekšējā braukšanas joslā. Šāda vadītāja rīcība novērsīs pretimbraucošo transporta līdzekļu frontālo sadursmi.

Avots: Santa

Drošības jostas

Drošības jostas ceļa satiksmes negadījumā vai arī straujas bremzēšanas laikā notur vadītāju un pasažierus sēdvietās, pasargājot tos no iespējamajām traumām, kā arī drošības jostas sadala negadījuma rezultātā radušos spēkus pa sēdētāju ķermeņa stiprākajām daļām.

Distance

Minimālā drošības distance apdzīvotā vietā pie ātruma 50 km/h sastāda 15 metrus, bet ārpus apdzīvotas vietas pie ātruma 90 km/h min. drošības distance sastāda aptuveni 45 metrus.

Ja intensīvas satiksmes apstākļos apdzīvotā vietā vadītājs ietur pārāk lielu distanci, gājējiem var rasties vēlme pāriet ceļu pirms šī transportlīdzekļa, bet sekojošiem aiz tā vadītājiem var rasties vēlme to apdzīt.

Ja aizmugurē sekojoša transportlīdzekļa vadītājs ietur pārāk mazu distanci, tas var radīt  transportlīdzekļu sadursmes. Šajā gadījumā vispareizākais ir dot iespēju sekojošam aizmugurē transportlīdzekļa vadītājam paveikt apsteidzi vai apdzīšanu, tādēļ ir nepieciešams ievērojami samazināt braukšanas ātrumu un palielināt distanci attiecībā pret priekšā braucošo transportlīdzekli.

MIN. drošības intervāls 0,5-0,8 m

Minimālā drošības distance

Avots: Youtube

Apdzīvotā vietā	Ārpus apdzīvotas vietas
3 auto korpusi 3x 5 = 15 metri	90: 2 = 45 metri

 

Avots: Drive2

Avots: Lada Xray2

Avots: Dzen

Avots: Dzen

Avots: Avtoshkola papa

Avots: Dzen

Avots: Media Volvocars

Avots: Dzen

Saķeres koeficients

Saķeres starp automobiļa riepām un ceļa balstvirsmas koeficients apledojuma apstākļos apmēram 10 reizes ir mazāks nekā uz sausa asfaltbetona seguma. Tik pat reizes palielinās bremzēšanas ceļa garums apledojuma apstākļos, salīdzinājumā ar sausu asfaltbetona segumu.

Augšupceļš

Braucot pacēlumā, it īpaši uzsākot kustību, automobilim jāpārvār papildus pretestība, kas rodas lejup ritināšanas spēka ietekmē.  Lai braucot pārvarētu pretestības spēkus  starp vadošiem riteņiem ar ceļa virsmu jābūt pietiekamai saķerei. Ja ceļš ir slidens, riteņu saķere ar tā virsmu ir ierobežota. Vadītājam jāpārliecinās par to, vai vadošie riteņi ir pagriezti braukšanai taisnā virzienā.

Braukšanas ātruma izvēle

Ilglaicīgi braucot pa ceļu ar lielu ātrumu un pierodot pie tā, vadītājs var pieļaut kļūdas automobiļa kustības droša režīma novērtēšanā. Nogriežoties uz kādu citu mazāku ceļu, vadītājam ir ietiecams novērtēt braukšanas ātrumu spidometrā un samazināt to līdz drošam lielumam.

Apžilbināšana

Lai izvairītos no apžilbināšanas, samainoties ar pretimbraucošo automobīli diennakts tumšajā laikā, vadītājam ir ieteicams kontrolēt pretimbraucošā automobiļa kustību ar sānu redzi un, pēc iespējas, novērst savu skatienu uz brauktuves labo pusi vai ceļa malu.

Reakcijas laika palielināšanās

Ilgstoša braukšana pa ceļu ar pastāvīgu lielu ātrumu atslābina vadītāja uzmanību un modrību. Ātrums netiek pienācīgi novērtēts un distance neapzināti tiek samazināta un reakcijas laiks palielinās.

Ātrums metros/sekundē

Attāluma noteikšanai metros, ko veic automobīlis 1 sekundē, ir nepieciešams ātruma lielumu km/h dalīt ar 3,6. Piemēram, braucot ar ātrumu 50 km/h automobilis 1 sekundē veic (50:3,6=15) apmēram 15 metrus.

Attāluma noteikšanai metros, ko veic automobīlis 1 sekundē, ir nepieciešams ātruma lielumu km/h sadalīt ar 3,6. Piemēram, braucot ar ātrumu 90 km/h automobīlis 1 sekundē veic (90:3,6=25) apmēram 25 metrus.

Kā zināms, augstākminētā 1 sekunde ir pieredzējuša autovadītāja tā saucamais reakcijas laiks.

Slidens ceļš

Rīta un vakara stundās pavasara mēnešos var būt slideni ceļa posmi (tilti, viadukti utt.), kā arī nepietiekami sasildīti ar saules stariem slēgtie ceļa posmi (ceļi mežu masīvu zonās), kā arī ceļa posmi, kur notiek pastāvīga transportlīdzekļu bremzēšana (regulējamie vai neregulējami krustojumi).

Aklā zona

Uzsākot kustību, veicot citus manevrus, vadītājam ir jāpārliecinās par drošību, ne tikai paskatoties atpakaļskata spogulī, bet arī novērtējot aklo zonu ar skatienu pār plecu, galvu pagriežot. Braucot pa trasi gan nebūtu vēlams pārāk grozīt galvu, jāmēģina iztikt ar spoguļiem.

Dažādas situācijas

Gados vecāku gājēju uzvedību uz brauktuves ir grūti prognozēt, tāpēc vadītājam ir jāņem vērā, ka uz ceļa var notikt visdažādākās gājēju rīcības.

Ieslēdzot  tālās gaismas lukturus kontrolmēraparatūras panelī iedegas zilas krāsas lampiņa.

Ja ceļu pārskrēja stirnas, vadītājam jāņem vērā, ka var negaidīti parādīties no bara atpaliekoša stirna.

Ja luksofora zaļais signāls pārslēdzas uz dzelteno signālu, un, līdz stop līnijai vēl jābrauc kādi 30 m, automobilim braucot ar ātrumu 40 km/h pa sausu asfaltbetona segumu vadītājām jāaptur automobilis pirms stop-līnijas.

Seguma pārbaude uz slidenumu automobiļa kustības laikā ar strauju stūres rata pagriezienu vai strauju uzspiešanu uz gāzes pedāļa ir bīstama, jo tādas darbības var izraisīt automobiļa sānslīdi. Visdrošākais tādas pārbaudes veids ir automobiļa piebremzēšana ar darba bremzi braucot ar nelielu ātrumu.

Kravas izvietošana bagāžniekā, kas ir piestiprināts pie vieglā automobiļa jumta, palielina gaisa pretestību, jo tiek izjaukta aerodinamika. Degvielas patēriņš palielinās. Tāpēc visracionālāk kravu izvietot automobiļa bagāžniekā.

Pēc atgāžu krāsas var spriest par maisījuma sagatavošanu automobiļa dzinējā un par tā darbības ekonomiskumu. Tumši pelēkas vai melnas krāsas atgāzes liecina par nenormālu maisījuma sagatavošanu un palielinātu degvielas patēriņu.

Bagāžnieka uzstādīšana, tajā skaitā arī tukša, uz automobiļa jumta palielina gaisa pretestību automobiļa kustībai, kas rezultātā palielina arī degvielas patēriņu.

Latvijā ir pieļaujama maksimālā alkohola koncentrācija asinīs līdz 0,5 promilēm. Ir noteikts, ka alkohola koncentrācijai asinīs, kas nepārsniedz noradīto normu, vadītāja uzmanību nepasliktinās un viņa reakcijas laiks būtiski nepalielināsies.

Ekonomiska degvielas patēriņa interesēs vadītājam jāmāk izvēlēties optimālu braukšanas režīmu, kas atbilst konkrētiem ceļa apstākļiem, t.sk. jebkuros apstākļos jāizvairās no straujas automobiļa braukšanas ātruma izmaiņas.

Prasība ceļa satiksmes noteikumos par obligātu tuvo gaismu vai dienasgaitas lukturu lietošanu diennakts gaišajā laikā visiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem un tramvajiem, nodrošina citiem ceļu satiksmes dalībniekiem iespēju savlaicīgāk pamanīt tuvojošos transporta līdzekli.

Vieglajā automobile, pārvadājot mazu bērnu, kura augums nepārsniedz 150 cm, tas jāsēdina bērnu sēdeklī vai uz speciāla paliktņa, un,  bērnelim jābūt piesprādzētam ar drošības jostām. Lielākas drošības interesēs mazgadīgus bērnus ir mērķtiecīgi pārvadāt aizmugurējā sēdeklī.

Pēc nelielas alkohola dzērienu dozas lietošanas, kad alkohola koncentrācija asinīs nepārsniedz 0,5 promiles, transportlīdzekļa vadīšanas iemaņas nepasliktināsies, bet tas ietekmēs viņa reakcijas laiku.

Automobilim braucot pa dziļu peļķi, uz to iedarbojas ievērojamas pretestības spēki, tāpēc ir nepieciešams ieslēgt zemāku pārnesumu. Braucot pa dziļu peļķi lielā ātrumā var viegli pazaudēt automobiļa vadāmību vai izraisīt tajā bojājumus.

Ceļa slidenums ievērojami palielinās, kad ledus kušanas rezultātā uz tā virsmas izveidojas ūdens slānis (atkala).

Uzsākot bremzēšanu, vadītājam ir nepieciešams novērtēt situāciju  transportlīdzekļa aizmugurē. Visdrošāk to īstenot, izmantojot salona atpakaļskata spoguli.

Augšupceļa beigās ir aizliegta apdzīšana un apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, kur redzamība ir mazāka par 100 m.

Bērna uzvedību uz ceļa braucamās daļas un tās tuvumā vadītājam ir grūti paredzēt, tāpēc, ir nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu un būt gatavam apturēt auto jebkurā brīdī.

Novietojot transportlīdzekli  stāvēšanai ceļa slīpumā, kuram malā ir ietve, nepieciešams pieņemt mērus, lai transportlīdzeklis  neizbrauktu uz ceļa braucamās daļas. Lai to panāktu ir nepieciešams pagriezt stūres ratu tā, lai automobilis neizslīdētu uz ceļa braucamās daļas.

Novietojot transportlīdzekli  stāvēšanai ceļa slīpumā, kuram malā ir ceļa nomale, nepieciešams pieņemt mērus, lai transportlīdzeklis neizbrauktu uz ceļa braucamās daļas. Lai to panāktu ir nepieciešams pagriezt stūres ratu tā, lai automobīlis izslīdes gadījumā notiktu ārpus ceļa robežām.

Novietojot transportlīdzekli stāvēšanai ceļa slīpumā, kuram malā ir trotuārs, nepieciešams pieņemt mērus, lai transportlīdzeklis neizbrauktu uz ceļa braucamās daļas. Lai to panāktu ir nepieciešams pagriezt stūres ratu tā, lai automobilis neizslīdētu uz ceļa braucamās daļas

Tuvojoties ceļa līkumam ar ierobežotu redzamību, vadītājam jāparedz iespēja, ka uz ceļa var parādīties bīstams šķērslis, tai skaitā  arī var parādīties pretimbraucošs automobilis, tāpēc vadītājam ir nepieciešams braukt pēc iespējas tuvāk ceļa labajai malai, jau laicīgi samazinot braukšanas ātrumu.

Īpaši ierobežotas redzamības apstākļos, lai droši izbrauktu ceļa līkumu vienmēr ir nepieciešams laicīgi samazināt braukšanas ātrumu.

Transportlīdzekļa vadītājam braukšanas laikā ir sistemātiski jāseko satiksmei uz ceļa un jāseko ātrumam ar kādu brauc aiz viņa esošais transportlīdzeklis, kā arī jāievēro drošu distanci. Tas dod iespēju vadītājam nepieciešamības gadījumā, izvērtējot situāciju, strauji bremzēt.

Riepas, kas ir paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, uzlabo to saķeri ar ceļa virsmu, kas samazina riteņu  izslīdes iespēju un palielina transportlīdzekļu kustības stabilitāti.

Antibloķēšanas sistēma (ABS) samazina riteņu bloķēšanas varbūtību automobiļa bremzēšanas laikā, bet neizslēdz sānslīdes iespēju tam braucot uz ceļa līkumā, kur uz automobili darbojas centrbēdzes spēks.

Automobilim braucot ar neatbilstošu ātrumu (pārāk mazu), aizmugurē sekojošie transportlīdzekļi mēģinās to apdzīt, kas var izveidot papildu bīstamību uz ceļa.

Riteņbraucēja apsteidzes brīdī vadītājam jāņem vērā, ka gaisa vilnis, ko izveido automobilis, var sašūpot riteņa vadītāju un viņš var arī neieturēt braukšanas virzienu, tāpēc drošības intervālu vajag palielināt.

Ceļa apzīmējuma nepārtrauktā līnija, kas ir iezīmēta brauktuves vidū sadala pretimbraucošā transporta plūsmas bīstamās vietas un šķērsot to ir aizliegts.